Суббота, 2017 год 16 декабря

           | 

наши партнеры

Баннер
Баннер
Баннер
Баннер
Баннер
Баннер
Баннер
Баннер
Баннер
Баннер
Баннер
Баннер
Баннер
Баннер
Баннер
Баннер
Баннер
Баннер
Kāpēc mammām nolaižas rokas? Печать

BlogsKad jauna sieviete gaida bērniņu, viņa iedomājas, kā ar viņu darbosies, kā kops, kā kopā rotaļāsies, bet, kad bērns ir ieradies šajā pasaulē, tad viss nenotiek tā, kā izsapņots. Kā tika gaidīts. Daudzreiz ir tā, ka mēs kaut ko gaidām, ka tas notiks tieši tā, kā esam iedomājušies, bet dzīvē viss ir savādāk…

Kāpēc tās skaistās ainas, kas tika uzburtas iztēlē kopā ar mazuli un viņa tēti, savu dzīves draugu, daudzreiz reālajā dzīvē atgādina krasi pretējo no cerētā?

Tāpēc, ka, ienākot jaunai dvēselītei šajā pasaulē, visas pārējās rūpes nekur nepazūd. Tieši otrādi, tās dubultojas vai to kļūst pat trīskārt vairāk. Nav tikai bērns un Tu, kas izrauti no dzīves konteksta un ikdienas, bet ir arī fons. Un fons ir ļoti apjomīgs…

Man šķiet, ka, lielākoties, sievietes spēj pielāgoties tam, ka tagad viņa ir mamma. Ne jau tikai mammas lomā vien ir vaina, bet visā pārējā dzīves kokteilī. Ar tik daudz ko ir jātiek galā – gan fiziski, gan emocionāli, gan citās jomās. 

Daudzreiz dzīvē ir tā, ka tik daudz kas notiek vienlaicīgi. Tā var būt vecākā bērna nopietnāka saslimšana, kad piedzimst mazais. Bērna problēmas skolā, audzināšanas jautājumi.Tā var būt tuva cilvēka aiziešana pie cita vai pat nāve. Tās var būt finansiālas problēmas vai darba jautājumi, kas solās visu tikai sarežģīt. Un dzīves krāsas sabiezinās… Joprojām neesi tikai mazulis un Tu, izrauti no konteksta.

“Dzīve liek ciest mums visām, neatkarīgi no tā, vai esam bagātas, vai nabadzīgas, atklātas vai ierāvušās sevī. Saņemtais cirtiens var būt gan vaļēja brūce, gan lēna, klusa dvēseles asiņošana. Ārēji mēs varam izskatīties pilnīgi savaldīgas, tomēr katra no mums ir spiesta piedzīvot tās tumšās, vētrainās dienas, kad jūtamies ļoti mazas, ļoti trauslas un ļoti izbiedētas, it kā mēs varētu sašķīst tūkstoš gabalos un izplūst sirdi plosošās elsās (..) Kad tas notiek, mums jāizturas pret sevi saudzīgi, nevis naidīgi. (..) Mūsu jūtas ir patiesas, bailes – īstas,kaut arī droši vien tām nav reāla pamata. Vienmēr paturi prātā, ka labākais baiļu apzīmējums ir “viltus iespaids, kas šķiet reāls”.” (Vienkāršā pārpilnība, Sāra BonBronika, 102)

Daudzreiz ir tā, ka šīs problēmas var vilkties nedēļām, mēnešiem un pat gadiem. Kaut ko Tu vari atrisināt, bet ar kaut ko ir jāiemācās sadzīvot. Tā ir daļa no dzīves skolas, kurā mācāmies arī mēs – mammas.

Es mācos pieņemt katru dzīves triecienu kā mācību stundu un esmu sapratusi, ka dažādie pārbaudījumi māca mani būt iejūtīgākai pret citu cilvēku pārdzīvojumiem un sāpēm. 

Lai izdodas atrast atbalstu, spēku un izturību ne tik vieglajās dienās! Mums visām! 

26 Мая 2017
Автор: Elīna Ģipsle   
Блоги
 

Комментарии 

 
#1 Austra Pegasova 02.06.2017 13:12
Kā vienmēr raksts ir uz visām 10 ballēm! :thx:
Izlasot pirmo reizi nav sanācis nokomontēt, bet tā cik nu jocīgi tas bij, šo rakstu es liku kā reiz nākošajā dienā pēc tā, ka dienu iepriekš man patiešām bija nolaidušās rokas sakarā ar bērniem.
Viņi tagad ir 3.6 un 4.10 gadus veci, bet dažreiz tiešām ir tādas situācijas, ka liekas ārprāts. Tagad aizdomājos, varbūt tas tiešām ir no tās idealizācijas manā galvā, bet patiesībā viss ir ok? :biglol: